Iedarbināšanas palīdzība izklausās pēc vecās skolas vienkārša darba, taču kļūdas šeit var sabojāt elektroniku, izkausēt savienojumus vai sliktākajā gadījumā radīt bīstamu situāciju. Tāpēc ir vērts uz brīdi piebremzēt un vispirms izdomāt pareizo secību.
Sāc ar to, ka pārliecinies, vai abiem auto ir savietojama sprieguma sistēma un vai iedarbināšanas vadi patiešām ir labā stāvoklī. Ļoti lēti un plāni vadi teorētiski var šķist pietiekami, taču praksē tie bieži nepārnes strāvu pietiekami labi.
Vispārējā loģika ir savienot plusa klemmes savā starpā un mīnusu pievienot pēdējo pie pareizā masas punkta, nevis automātiski tieši pie tukšā akumulatora klemmes, ja ražotājs paredz citādi. Mūsdienu auto gadījumā ir prātīgi, cik vien iespējams, sekot lietošanas instrukcijai, jo ne visas sistēmas ir vienādas.
Pēc savienošanas ļauj donorauto kādu brīdi darboties un nesāc uzreiz atkal un atkal mēģināt iedarbināt otru auto. Ja tas joprojām nelec, problēma var nebūt tikai tukšā akumulatorā. Tad ir gudrāk apstāties, nevis turpināt mocīt sistēmu.
Noņemot vadus, rīkojies pretējā secībā un izvairies no tā, ka spailes saskaras savā starpā vai ar nejaušām metāla detaļām. Daudzas kļūdas notiek tieši šajā posmā, jo cilvēki domā, ka grūtā daļa jau ir garām.
Ja auto iedarbojas, tas vēl automātiski nenozīmē, ka problēma ir atrisināta. Tukšs akumulators var būt tikai simptoms. Īstais iemesls var slēpties vecā akumulatorā, sliktā uzlādes sistēmā vai strāvas patēriņā laikā, kad auto stāv.
Ir arī laba doma pierakstīt, kad problēma notika un kas to beigās atrisināja. Ja situācija atkārtojas vēlāk, šāds ieraksts palīdz daudz vieglāk saprast, vai akumulators bija vienkārši vecs vai fonā attīstās lielāka elektriskā problēma.