Auto mazgāšana šķiet vienkāršs darbs, taču ar nepareizām metodēm ir ļoti viegli nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Visbiežākā kļūda ir sausu vai pusžuvušu netīrumu berzēšana pa krāsojumu ar sūkli vai birsti. Tieši tā rodas sīkās apļveida skrambas, ko labi redz saulē.
Laba mazgāšana sākas ar iepriekšēju samitrināšanu vai skalošanu ar augstspiediena ūdeni. Mērķis ir noņemt pēc iespējas vairāk smilšu, sāls un smagu netīrumu, pirms krāsojumam pieskaras ar rokām. Jo mazāk netīrumu paliek cimdā, jo mazāks risks saskrāpēt virsmu.
Ja mazgā ar rokām, ir vērts izmantot divu spaiņu metodi. Vienā spainī ir tīrs šampūna ūdens, bet otrā izskalo cimdu no netīrumiem. Tas ir vienkāršs ieradums, taču ļoti samazina iespēju aiznest abrazīvus netīrumus uz nākamo virsmas daļu.
Auto augšdaļu mazgā vispirms, bet apakšējās daļas atstāj beigām. Durvju apakšmalas, sliekšņi un aizmugurējais buferis savāc visraupjākos netīrumus. Ja sāksi tur un pēc tam virzīsies uz motora pārsegu vai jumtu, ļoti iespējams, ka netīrumus aiznesīsi līdzi.
Trauku mazgāšanas līdzeklis nav īsts auto šampūna aizvietotājs. Tas var noņemt netīrumus, bet bieži vien noņem aizsargkārtas agresīvāk, nekā vajadzētu. Auto šampūns ir radīts tā, lai tīrītu saudzīgāk pret virsmu.
Žāvēšana ir tikpat svarīga kā mazgāšana. Ja ļauj auto vienkārši nožūt pašam, bieži paliek ūdens plankumi, īpaši, ja ūdens ir ciets. Mikrošķiedras žāvēšanas dvielis palīdz savākt ūdeni bez liekas berzes.
Ja vēlies uzlabot savu mājas mazgāšanas rutīnu, diskus tīri atsevišķi un izmanto tiem citas lietas nekā virsbūvei. Bremžu putekļi ir abrazīvi, un to pašu cimdu nevajadzētu no diska pārcelt tieši uz krāsotas virsmas.
Galvenā doma ir tāda, ka laba mazgāšana nav par steigu. Ja veltīsi par desmit minūtēm vairāk, bet strādāsi mierīgi un pareizā secībā, auto izskatīsies labāk un krāsojums ilgāk saglabāsies skaists.